Fakultātes vēsture

Ķīmijas apmācības pirmsākumi Rīgā ir meklējami gandrīz pirms 150 gadiem. Jau 1863. gadā – gadu pēc Rīgas Politehnikuma dibināšanas – sākās ķīmiķu apmācība. 1870. gadā izveidoja Rīgas Politehnikuma Ķīmijas nodaļu. Šī ķīmiķu kalve darbojas vēl šodien, tikai tās nosaukums vairākkārt mainījies. Kopš 200. gada tā saucas Materiālzinātnes un litišķās ķīmijas fakultāte un darbojās Rīgas Tehniskā universitātes sastāvā.

No 1919. gada 8. februāra līdz 21. maijam darbojās Latvijas Augstskolas Ķīmijas fakultāte un no 1923. gada līdz 1940. gadam – Latvijas Universitātes Ķīmijas fakultāte. Laikā no 1940. gada līdz 1958. gadam tā bija Latvijas Valsts universitātes Ķīnijas fakultāte. Šī fakultāte gatavoja ķīmiķus pedagoģiskajam un zinātniskajam darbam un ķīmijas tehnoloģijas inženierus darbam ķīmiskajā rūpniecībā.

1958. gadā uz četriem universitātes fakultāšu bāzes tika atjaunots Rīgas Politehniskais institūts. Viena no šīm fakultātēm bija Ķīmijas fakultāte. Zaudējot Ķīmijas fakultātes ēku Kronvalda bulvārī 4, Ķīmijas katedra kopā ar Rīgas pedagoģisko institūtu saņēma pēc arhitekta I. Blankenburga (1887 – 1944) projekta celto ēku Kr. Valdemāra ielā 48. Ķīmijas katedras vadītājs bija ķīmijas zinātņu kandidāts Eižens Cielēns (1916 – 1991) no Zinātņu akadēmijas Bioloģijas institūta. Katedra sāka darbu 1958. gada 1. septembrī Bioloģijas fakultātes sastāvā. 1959. gada 1. septembrī  Bioloģijas fakultātē mācības uzsāka 25 ķīmijas specialitātes studenti.

Laboratoriju iekārtošanu un apgādi kavēja līdzekļu trūkums. Tāpēc laboratorijas tapa pakāpeniski. Jāizsaka atzinība toreizējai Biloģijas fakultātes valdībai, kas atbalstīja ķīmiķu centienus iekārtot laboratorijas un apgadāt tās ar nepieciešamajām ķīmikālijām, traukiem un aparātiem.

1963. gada sākumā Bioloģījas fakultāte izveidoja prodekāna amatu Ķīmijas nodaļas vadībai. Šajā amatā iecēla docentu Edgaru Jansonu. Tā paša gada rudenī no Ķīmijas katedras atdalīja Bioloģijas katedru.

1964. gada 1. septembrī K.Valdemāra ielas 48. nama aktu zālē svinīgi atklāja Universitātes Ķimijas fakultāti. Par jaunās fakultātes pirmo dekānu kļuva docents Gunārs Slaidiņš (1934 – 1980). Fakultāte gatavoja ķīmiķus teorētiķus.

Jaunatklātajā Ķīmijas fakultātē bija divas katedras: neorganiskās un analītiskās ķimijas katedra, kuru vadīja docents E. Jansons, un organiskās un fizikālās ķīmijas katedra, kuru vadīja docents Voldemārs Grīnšteins (1934 – 1985).

Organiskās un fiziikālās ķīmijas katedru 1966. gada 1. septembrī sadalīja divās katedrās, izveidojot Organiskās ķīmijas Katedru (vad. docents V. Grīnšteins) un Fizikālās ķīmijas katedru (vad. docents G.Slaidiņš).

Neorganiskās un analītiskās ķīmijas katedru 1969. gada 24. janvāŗī sadalīja, izveidojot Neorganiskās un vispārīgās ķīmijas katedru (vad. docents Rolands Būmans (1917 2001)) un Anlītiskās ķīmijas katedru (vad. docents E. Jansons).

1984. gadā izveidoja specialitāti ķīmijas pedagogs, kurā mācījās tie, kas vēlējās strādāt skolā.

Deviņdesmitie gadi raksturojas ar mācību procesa pārkārtošanu, pārejot uz bakalauru un maģistru gatavošanu. 1990. gada 1. septembrī fakultāte pārgāja uz divpakāpju apmācību. Vispirms studenti četros gados ieguva bakalaura grādu. Pēc tam studentam bija iespēja izvēlētis: strādāt par ķīmiķi laboratorijā, turpināt studijas kādā no profesionālajām programmām, divos gados iegūt maģistra grādu. 1992. gadā fakultāte izveidoja pirmo padomi zinātnisko grādu piešķiršanai – LU Ķīmijas zinātņu nozares habilitācijas un promocijas padomi.°

1997. gada 3. jūlijā ķīmijas zinātnes habilitācijas padome ievēlēja četrus valsts profesorus. Par tiem kļūva Jānis Drēģeris, Miķelis Valdis Veidis, J. Tīliks, Andris Zicmanis. 2001. gada jūnijā fakultātē ievēlēja pirmos asociētos profesorus – Andri Actiņu, Valdi Kaļķi, Andu Prikšāni, Andri Sprici, Jāni Švirkstu un Artūru Vīksnu.

2002. gadā LU tika ievests fakultātes izpilddirektora amats, un kopš tā laika LUĶF izpilddirektore ir Dace Silarāja.

2007. gadā četrgadīgo bakalaura studiju programmu nomainīja trīsgadīgā bakalaura studiju programma.

2015. gada rudenī Ķīmijas fakultātei nu ir jauna adrese un jauna mājvieta – LU Dabaszinātņu akadēmiskais centrs (DAC) Jelgavas ielā 1. Šī ir viena no modernākajām studiju ēkām Eiropā. Tas ir tikai sākums lielajai LU Studentu pilsētiņai.

Nepārtraukti fakultātē notiek docētāju kvalifikācijas paagstināšana, palielinās mācībspēku un mācību palīgpersonāla skaits. Fakultāte iegādās moderno aparatūru, piedalās dažādos Eiropas projektos.

ĶĪMIJAS FAKULTĀTES DEKĀNI:

  • Docents Gunārs Slaidiņš (no 1964. līdz 1969. gadam)
  • Docents Gunārs Mežaraups (no 1969. līdz 1970. gadam)
  • Docents Gunārs Rudzītis (no 1970. līdz 1977. gadam)
  • Docents Edgars Jansons (no 1977. līdz 1984. gadam)
  • Docents Jānis Drēģeris (no 1984. līdz 1995. gadam)
  • Docents Andris Zicmanis (no 1995. līdz 2003. gadam)
  • Docents Jānis Švirksts (no 2003. līdz 2011. gadam)
  • Docente Anda Prikšāne (no 2011. gada)